Eiropas MI politikai šobrīd ir vairākas līdzības ar kovida epidēmijas pirmsākumiem. Tendences rāda strauju eksponenciālu virzību augšup, un līdz ar Anthropic Claude Mythos Preview izziņošanu Eiropas līderi to lēnām sāk apzināties. MI jau šobrīd raksta lielāko daļu programmatūru vadošajās MI laboratorijās, tas sācis veikt pats savu izpēti, kā arī pārdefinē kiberdrošību. Drīz vien tas pilnībā pārveidos darba tirgu, karadarbības norises un globālo varas līdzsvaru. Kad tehnoloģija mainīja dzīvi tik lielā mērā, kā to, paredzams, izdarīts MI, pēdējā reizē to dēvēja par rūpniecisko revolūciju.
Lielākā daļa Eiropas vēl nav uztvērusi gaidāmo pārmaiņu tempu un apmēru, bet tie, kas to ir izdarījuši, par to nerunā pietiekami skaļi. Ērtāk ir cerēt, ka MI kaut kādā veidā pats no sevis pāries, ka tā radītie riski nepiepildīsies vai ka gudra rīcība aizstās smagos, bet nepieciešamos kompromisus, lai saglabātu savu aktualitāti strauji mainīgajā pasaulē. Taču šis nav laiks ierastajai politikai.
“Eiropa 2031” ir mēģinājums izskaidrot to, kas Silīcija ielejā jau ir saprasts, bet ko Eiropa nespēj saskatīt. Tas ir arī mēģinājums sapurināt kontinentu un likt rīkoties, lai mums joprojām būtu teikšana pār savu nākotni.
Mūsu stāsts aizsākas 2025. gada janvārī ar DeepSeek R1 modeļa publisko izlaišanu un notiek līdz 2031. gada martam, kad Eiropa praktiski vairs nespēj izvēlēties pati savu ceļu. Stāsts beidzas ar epilogu 2034. gadā, atskatoties uz izvēlēm, kas veicināja Eiropas lomas zaudēšanu, un uz alternatīvām, kas mums joprojām ir pieejamas šobrīd, 2026. gada jūnijā.
Mūsu aprakstītais scenārijs nekādā ziņā nav pareģojums. Taču mēs esam centušies to veidot iekšēji konsekventu, tehniski pamatotu un izsekojamu līdz pat šobrīd vērojamajai dinamikai. Precīzi datumi un notikumi nav būtiski; svarīgi ir tas, lai mūsu aprakstītā nākotne būtu pietiekami ticama un lasītājs to uztvertu ļoti nopietni.
Viena lieta ir lasīt par MI potenciālo ietekmi abstraktā formā, bet pavisam cita — to sajust līdz kaulam. Tāpēc mēs rakstījām “Eiropa 2031” kā noveles cienīgu stāstu no divu izdomātu tēlu skatpunkta. Tomēr saglabājām viņu piedzīvotos notikumus pēc iespējas realitātei pietuvināti un negrasāmies slēpties no kritikas aiz daiļliteratūras aizsega. Mēs pilnīgi noteikti esam arī kļūdījušies, un mēs patiesi atzinīgi vērtējam konstruktīvas atsauksmes. Ja šis stāsts izraisīs plašākas un steidzamākas debates par MI transformējošo raksturu un Eiropas lomu šajā pārejā, mēs būsim guvuši būtiskus panākumus.
“Eiropa 2031” izstrādāja neliela MI pētnieku, domnīcu pārstāvju un investoru grupa, kuri savu karjeru ir veidojuši jaunākā MI un Eiropas politikas krustcelēs. Mūsu vidū ir bijuši politisko līderu konsultanti, Eiropas MI tiesību aktu veidotāji, Vācijas un Nīderlandes nacionālo MI stratēģiju līdzautori, MI jaunāko modeļu izstrādātāji, investori vadošajos Eiropas MI uzņēmumos un Starptautiskā MI drošības ziņojuma izstrādes pamatkomandas dalībnieki.
Visi projekta dalībnieki piedalījās kā privātpersonas, un paustie viedokļi ne vienmēr atspoguļo viņu pašreizējo vai iepriekšējo darba devēju vai saistīto organizāciju viedokļus.
Vēlamies pateikties arī vairākiem cilvēkiem, bez kuriem stratēģija “Eiropa 2031” nebūtu tapusi. Viņi ne vienmēr piekrita mūsu aprakstītajiem notikumiem un ieteikumiem, un jebkuras kļūdas ir mūsu pašu.
Pirmkārt, Tom Chivers, kura rakstniecība sausu scenāriju pārvērta aizraujošā stāstā, ko ir prieks lasīt. Viņš ierakstīja arī stāsta audioversiju.
Otrkārt, Daniel Kokotajlo, Thomas Larsen un pārējai AI Futures Project komandai. “AI 2027” bija galvenais mūsu darba iedvesmas avots, un mēs ceram, ka esam ar cieņu izmantojuši tā ieviesto formātu (“Eiropa 2031” nekādā veidā nav saistīts ar “AI 2027”).
Treškārt, Anton Leicht, kura stratēģiskais pienesums lielā mērā noteica stāsta noslēguma sižetu.
Ceturtkārt, Chloé Touzet un Bálint Pataki, kuru politiskās un institucionālās zināšanas padarīja mūsu scenāriju ievērojami pietuvinātāku realitātei.
Piektkārt, Katy Sexton, kuras atbalsts komunikāciju un mediju informēšanas jomā bija ļoti svarīgs, lai stratēģija “Eiropa 2031” spētu nokļūt līdz tai auditorijai, kuru mēs vēlējāmies sasniegt.
Sestkārt, tulkotājiem, kuri “Eiropu 2031” atveda pie lasītājiem viņu dzimtajās valodās: Erika Tom (horvātu), Jonas Argelo (holandiešu), Tatu Ahponen (somu), Sakshi Chaubey (hindi), Subin Kim (korejiešu) un Bart Kubiak (poļu).
Gribam pateikties arī visiem turpmāk nosauktajiem cilvēkiem par viņu palīdzību un atsauksmēm:
Ben Harack, Daniel Privitera, Harry Law, Henry Papadatos, Jaime Sevilla, Jan-Willem van Putten, Oscar Delaney, Philip Trippenbach, Pieter Garicano, Sander Volten, Charles Martinet Tim Rocktäschel un Hélène Landemore.
Mēs sarakstījām šo stāstu , jo mums patiesi rūp Eiropa, un mēs ticam, ka spēcīga Eiropa radīs labāku pasauli. Mūs neinteresē ne lieka ažiotāža, ne cinisms. Daudzi gudri, zinoši cilvēki Silīcija ielejā jau ir norakstījuši mūsu kontinentu pārliecībā, ka tā noriets ir neapstrīdams fakts un tas ir neatgriezenisks. Daži mūsu kolēģi ASV jautā, kāpēc mēs nepārceļamies uz Kaliforniju, kamēr vēl varam. Mēs atsakāmies samierināties ar šādu likteni. Lai gan viņu argumenti ir pārliecinoši, mēs domājam, ka Eiropas stiprās puses pārāk ātri tiek norakstītas. Mēs uzskatām, ka Eiropa joprojām var vadīt šīs tehnoloģijas, nevis ļaut tehnoloģijām to vadīt — tomēr tikai tad, ja Eiropā būs tāda vēlme. Mēs ceram, ka šis scenārijs palīdzēs rast šo vēlmi.
Skaidrākās norādes par MI jomā gaidāmo nāk no cieši saistīta Silīcija ielejas elites tīkla — aprindām, kuras eiropieši bieži vien nicina un izvēlas ignorēt. Sanfrancisko ir mājvieta daudziem gudriem MI ekspertiem, kuriem ir labi nodomi. Taču tā ir arī mājvieta dažiem lielo tehnoloģiju uzņēmumu vadītājiem, kuru rīcība ir bijusi morāli nepieņemama, kuri pagātnē izteikuši kļūdainus apgalvojumus un gūst lielu peļņu no MI uzplaukuma. Tomēr nekas no tā nenozīmē, ka viņi kļūdās attiecībā uz MI — patiesībā viņu prognozes ir piepildījušās daudz precīzāk nekā Eiropas MI skeptiķu prognozes. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi turpināt uzklausīt cilvēkus, kuri strādā vistuvāk tehnoloģijām, neraugoties uz interešu konfliktiem. Šādu personu apgalvojumi būtu rūpīgi jāizvērtē, nevis uzreiz tie jānoraida. Pat ja MI uzņēmumi apgalvo, ka spīd saule, tas vēl nenozīmē, ka ārā ir tumšs.
Mēs apzināmies, ka mūsu scenārijā uzmanība gandrīz pilnībā ir vērsta uz Eiropas suverenitāti un ka tas tikai nedaudz pieskaras daudziem citiem MI pārejas aspektiem, no kuriem daži, iespējams, ir vēl akūtāki. Tā bija apzināta rīcība. Mēs uzskatām, ka Eiropai ir jāsaglabā tās rīcībspēja un ietekme, ja tā vispār vēlas kaut ko panākt, tostarp mazināt MI riskus.
Mēs uzsākām šo projektu daļēji tāpēc, ka, mūsu ieskatā, spēcīgāka Eiropa šajā situācijā ļaus īstenot drošāku un labāku MI pāreju. Eiropai ir spēcīga reputācija kā pamattiesību un pamatvērtību aizstāvei, tostarp MI jomā. Mēs stingri atbalstām MI akta Vispārējās nozīmes MI prakses kodeksu un ES ekspertu vadīto procesu, kas veicināja tā izstrādi. Mēs ticam, ka spēcīga Eiropa var darboties kā atbildīgāks un pozitīvāks pretstats lielvarām, savukārt vāja Eiropa to nespēj.
Mēs arī agrāk esam atklāti izteikušies par MI drošību un aizsardzību. Lai novērstu jebkādas nepareizas interpretācijas iespējas: mūsu ieskatā, pastāv reāla iespēja, ka progresīvais MI radīs ārkārtīgi nopietnas sekas vai nu kibertelpas, bioloģiskas ļaunprātīgas izmantošanas, ārkārtējas varas koncentrācijas vai MI sistēmu neatbilstības cilvēciskajām vērtībām rezultātā. Sliktākajā gadījumā tas varētu kļūt par cēloni cilvēces izzušanai vai tās nonākšanai neatgriezeniskas pakļautības situācijā.
Šie riski tiek plaši apspriesti, tostarp tādos augsti novērtētos darbos kā Starptautiskajā MI drošības ziņojumā. Mūsu stāsta mērķis nekādā gadījumā nav šos riskus noniecināt. Drīzāk mēs ceram sniegt Eiropai iespēju, lai tā, starp citiem aspektiem, varētu mazināt šos riskus no spēcīgas pozīcijas.
Lielāko daļu darba pie šī scenārija paveicām savā brīvajā laikā. Arq Foundation, kurā strādā līdzautori Daan Juijn un Alex Petropoulos, nodrošināja ierobežotu finansējumu tīmekļa vietnei un profesionālam tulkojumam. Neesam saņēmuši finansējumu no MI nozares, un mūsu motīvs nav peļņas gūšana. Autoru grupa apzināti iekļauj domnīcu pārstāvjus, akadēmiķus, tehniskos pētniekus un investorus, lai apvienotu iespējami plašu viedokļu dažādību.
Eiropas rīcībspējas atjaunošanai būs nepieciešamas milzīgas pūles. Lai gan daudzi jau cītīgi strādā pie šī jautājuma, nepieciešams daudz vairāk balsu: sākot gan no viedokļu un kopienu līderiem, pētniecības ideju ģenerētājiem un darba kārtības noteicējiem, gan politiskajiem dalībniekiem un finansētājiem, kas paātrinātu visu iepriekš minēto. Lai šo jomu attīstītu, mums nepieciešami talanti, kapitāls un idejas. Ja Jums piemīt kāds no šiem aspektiem, bet trūkst pārējo, lūdzu, sazinieties ar mums e-pastā [email protected], un mēs centīsimies Jūs iepazīstināt ar sadarbības partneriem un filantropiem, kurus interesē šī joma. Ar vairākiem no viņiem mēs jau sadarbojamies.
Ja pamanījāt kaut ko tādu, ko esam palaiduši garām, vēlaties aprunāties ar kādu no autoriem vai jums ir jautājumi, uz kuriem šeit nav atbildes, rakstiet mums zemāk redzamajā sadaļā vai uz [email protected].