Europe 2031

2026. gada augusts. Dakša

Februārī Vācijas kanclers devās valsts vizītē uz Ķīnu. Viņš apmeklēja ķīniešu elektroautomobiļu un robotikas rūpnīcas Hanžou. Iekšējie avoti ziņoja, ka viņš atgriezās ar jaunu realitātes un steidzamības sajūtu, kā arī vēl lielāku pārliecību, ka vācu ražotāji atpaliks no saviem Ķīnas konkurentiem, ja tie nesāks kustēties ātrāk. Tagad paredzēta līdzīga vizīte Sanfrancisko. Pēdējo mēnešu laikā cilvēki, kurus viņš ciena, proti, vācu vadošie uzņēmēji un ekonomisti, kā arī amerikāņu baņķieri, viņam ir teikuši, ka MI revolūcija reāli notiek. Viņš vēlas to redzēt pats savām acīm. Viņam pievienosies nozares pārstāvju delegācija.

Uz kancleru nav viegli atstāt iespaidu, taču atkal viņš atgriežas no savas vizītes domīgāks nekā pirms tās. Viņš ir secinājis, ka Eiropas elites ir pilnībā pārpratušas pēdējo 18 mēnešu procesus. Kamēr tās apsprieda, vai MI izčākstēs, tehnoloģijas attīstījušās vēl straujāk, nekā drosmīgākie to spēja prognozēt. Kamēr tika apsvērta mākslīgā intelekta nozīme, tas pilnībā pārveidoja programmatūras inženieriju un kiberdrošību. Un, lai gan šīs elites slavēja savas suverēnā MI iniciatīvas, atkarība no amerikāņu pakalpojumu sniedzējiem tikai padziļinājās.

Turpmākajās dienās kancleram ir vairākas ilgas telefonsarunas ar Francijas prezidentu un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Visi trīs ir vienisprātis, ka Eiropa ir nonākusi lūzuma punktā. MI spējas tikai pieaugs. Nav nekāda pamata domāt, ka tās apstāsies cilvēka spēju līmenī. Tas mainīs darba tirgu, drošības arhitektūras, kā arī varas līdzsvaru starp kontinentiem. Eiropa ir atkarīga un negatava. Lai kuģi pagrieztu, jārīkojas tūlīt.

Jautājums — kā? Tehniskie konsultanti lūdz piešķirt datu centru pakalpojumu sniedzējiem un citiem uzņēmumiem aparatūras piegādes ķēdē pilnīgas regulatīvās pilnvaras. Viņi apgalvo, ka tikai galēji līdzekļi atbilst šābrīža augstajām likmēm. MI izraisīs jaunu industriālo revolūciju, un, ja Eiropa strauji neindustrializēsies, tā atpaliks. Eiropai jākustas ātrāk, nekā tā kustējusies jebkad miera laikos.

Politiskie padomnieki lūdz atrast ierobežojošākus līdzekļus, brīdinot, ka valdības varētu neizturēt sabiedrības negatīvo reakciju pret šādu gājienu. Tautai nepatīk mākslīgais intelekts; Franciju, Vāciju un ES skar daudzi citi būtiski izaicinājumi, un tikai neliela daļa vēlētāju sapratīs tā nepieciešamību. Viņu ieskatā, šī “efektīvā rīcība” varētu būt vislabākais paņēmiens, kā izbeigt politisko karjeru.

2026. gada septembris. Pozitīva vīzija

Francijas un Vācijas MI suverenitātes samitā Strasbūrā Francijas prezidents un Vācijas kanclers uzstājas ar kopīgu uzrunu. Uzrunu ir rakstījuši viņu politiskie padomnieki.

Karolīna to skatās savās mājās Lillē. Divi līderi runā par izlēmīgumu un likteni. Viņi apgalvo, ka Eiropa vairs nevar atļauties paļaušanos uz citiem to tehnoloģiju jomā, kas noteiks tās nākotni, un šo mācību tā jau ir guvusi enerģētikas un aizsardzības jomā. Tāpēc Eiropai jāveido savs jaunākās paaudzes MI.

Tas ir milzīgs, taču pārvarams izaicinājums, viņi saka. Nepieciešamas investīcijas, noteikumi, kas piespiedīs amerikāņu piegādātājus spēlēt godīgi, kā arī sabiedrība, kura pērk eiropiešu produktus. Runa ir pilna ar izciliem lozungiem.

Turpmākās nedēļas gandrīz ik dienas parādās MI paziņojumi. Plāns ir pārspēt skeptiķus un iedvest cerību. Jaunākās paaudzes MI iniciatīva saņem pienācīgu finansējumu, pateicoties divu miljardu kapitāla piešpricei. Tiek izsludinātas vēl četras gigarūpnīcas, palaistas jaunas MI ieviešanas programmas. Eiropas Komisija ceļ apsūdzības amerikāņu vispārējas nozīmes mākslīgā intelekta modeļu piegādātājam par Mākslīgā intelekta akta neievērošanu. Komisija arī ierosina divas sistēmiskā riska procedūras saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu par to, kā piegādātājs apstrādā MI radītu dezinformāciju, atsaucoties uz akta visnekonkrētākajiem noteikumiem.

Galvenais pasākums, kuru Karolīnas kolēģi apspriež pie kafijas tases, ir Francijas un Vācijas apstiprinātais Komisijas priekšlikums attiecībā uz Digitālās suverenitātes regulu, kas paredz līdz 2032. gadam kritiski svarīgām publiskā sektora darba slodzēm izmantot 100 procentus Eiropas mākoņdatošanas un mākslīgā intelekta programmatūru. Vairs nekāda amerikāņu MI, nekādu amerikāņu mākoņpakalpojumu. Programmatūra ir veidota pēc Eiropas klimata mērķu parauga un noteiktu saistošu termiņu spēku mobilizācijai. Tā arī izveidotu lielu, garantētu nākotnes klientu loku Eiropas pakalpojumu sniedzējiem.

Pasākumi tiek uztverti pozitīvi. Ideja par atdalīšanos no ASV ir populāra, un komentētāji šo soli slavē kā industriālo politiku atbilstoši MI laikmetam; Eiropa beidzot atbalsta savus tehnoloģiju uzņēmumus. Pat Karolīnas skeptiskākie kolēģi atzīst, ka nupat kaut kas sāk kustēties.

Daži ekonomisti un tehnoloģiju politikas pārstāvji izsaka šaubas. Viņu ieskatā, Eiropa vairs nevarēs izvairīties no nepatīkamiem kompromisiem. Investīcijas ir pārāk mazas un nerada pietiekamu ietekmes sviras efektu — kur ir tirgus stimuli plaša mēroga skaitļošanas jaudu izveidei Eiropas teritorijā? Viņi apgalvo, ka iepirkumu mērķi nerisina fundamentālos jautājumus, piemēram, sadrumstaloto vienoto tirgu, neelastīgos darba tiesību likumus, kas kaitē jaunuzņēmumiem un MI ieviešanai, un valstu noteikumus, kas funkcionāli noslēdz tādas nozares kā veselības aprūpe un juridiskie pakalpojumi. Un, lai gan Mākslīgā intelekta akta regulatīvie pasākumi ir labi argumentēti, Digitālo pakalpojumu aktā ietvertie šķiet vismaz daļēji politiski motivēti. Vai Eiropai nevajadzētu apdomīgāk izvēlēties, par ko cīnīties?

Taču Eiropas elites ir nogurušas no negatīvisma, un šī vīzija ir pozitīva, mobilizējot visus vienai idejai. Ja arī politikas veidotājiem rodas šaubas, lielākā daļa no tām paliek neizteiktas.

Karolīnu pilnīgi noteikti māc šaubas. Viņa ir noraizējusies, ka viss MI suverenitātes tiesību aktu kopums pieņem, ka pēc sešiem gadiem Eiropā joprojām būs jaunākās paaudzes MI nozare, kuru ir vērts aizsargāt. Un ja nu tā nav?

Viņa raksta memorandu, uzsverot šo argumentu un aicinot veikt pasākumus, kas palielinātu ietekmi, — ārkārtas plānu gadījumam, ja Eiropas MI čempions Helios nespēs pārvarēt plaisu vai gigarūpnīcas cietīs neveiksmi, vai arī Eiropas produktu iepirkšanas uzstādījuma rezultātā civildienestam būs pieejami sliktāki instrumenti nekā amerikāņu dienestiem. Direktors to rūpīgi izlasa. Šis esot vērtīgs pienesums. Viņš apsola par to informēt priekšniecību.

Vācijas kanclers un Francijas prezidents privātās sarunās viens otram saka, ka darījuši visu iespējamo. Pat viņi nespēj salauzt tik daudz politisko reāliju vienā reizē. Sistēma vairāk nespētu absorbēt.

2027. gada jūnijs. Iespēju logi aizveras

Nākamajā vasarā ķīniešu laboratorija Zimo publicēs Mythos klases MI modeļa parametrus. Anthropic tikai projekta Glasswing ietvaros nodrošinātās ofensīvās kiberspējas tagad ir pieejamas ikvienam. Ne visiem šeit ir labi nodomi.

Jaunās spējas ļauj hakeriem izgriezt vecu, slikti aizsargātu komerciālu programmatūru kā ar motorzāģi cauri salvetei. Eiropas universitātes, slimnīcas, reģionālās pašvaldības un jebkura iestāde, kas nav samaksājusi par Mythos līmeņa kiberaizsardzību, tiek izslēgta no savas sistēmas, ekrānos ieraugot kriptovalūtu maku adreses, un tām nav citas iespējas, kā vien maksāt. Iespēja ir tikai tiem, kas izmanto MI kiberaizsardzībai, kā rezultātā cilvēki ir pārskaitušies uz laboratorijām: tās izlaidušas infekciju un tagad pārdod zāles. Bieži vien par augstām cenām.

Eiropa vistiešākajā iespējamajā veidā izjūt sava suverenitātes mēģinājuma sekas. Tikko ir pieņemta Digitālās suverenitātes regula, un vairākas dalībvalstis ir sākušas pielāgot iepirkumus jau krietni pirms tam. Amerikāņu MI līderis Atlas kiberaizsardzības jomā ir krietni priekšā Eiropas MI čempionam Helios. Aģentūras, kas visnopietnāk apņēmušās īstenot programmu “Pērc Eiropas produktu”, proti, organizācijas, kas iepirkušas tikai no Eiropas piegādātājiem, tagad maksā izpirkuma maksu.

Organizācijām, kas paturējušas līgumu ar amerikāņiem, klājas labāk. Tomēr pat tām nav augstākā līmeņa aizsardzības. Kopš izpildrīkojuma ASV valdība neoficiāli dod zaļo gaismu katra jaunākās paaudzes modeļa izlaišanai. Rezultātā labākie amerikāņu kibermodeļi sasniedz Eiropu divus līdz sešus mēnešus pēc to izlaišanas vietējā tirgū, bīstami tuvu atvērtā pirmkoda jaunuma termiņam un krietni pēc tam, kad amerikāņu hakeri ir atraduši piekļuvi. Oficiāli tas saistīts ar drošību un uzraudzību. Neoficiāli Vašingtona ir atradusi savu asimetrisko priekšrocību, ar kuru dalīties neplāno.

Karolīna lielāko daļu jūnija pavada telefonsarunās ar valstu valdībām. Visas sarunas ir īsas un nepatīkamas.

Brīdī, kad situācija Eiropā kļūst nepanesama, gan ASV, gan Ķīna paziņo par stingriem ierobežojumiem attiecībā uz atvērtā pirmkoda jaunākās paaudzes MI modeļiem. Vašingtona atsaucas uz nacionālo drošību, norādot uz pretinieku pieaugošajiem tempiem pētniecības un attīstības jomā un autonomo kiberspēju izplatību. Pekina runā par sociālo stabilitāti un kārtību. Abas valdības šoreiz ir nonākušas pie viena un tā paša secinājuma: jaunākās paaudzes modeļu parametri ir pārāk liels apdraudējums, lai tos kādam atdotu.

Izejot no biroja vakarā, kad ķīnieši izlaiž savu paziņojumu, Karolīna konstatē valdošo pozitīvo noskaņojumu. ES Tehnoloģiju suverenitātes pakotnē atvērtā pirmkoda programmatūra tika slavēta kā atsvars Amerikas mākslīgā intelekta dominējošajai ietekmei. Turklāt kolēģos redzams atvieglojums. Izspiedējvīrusu vilnis noplaks. Uzbrukumu līkne izlīdzināsies, aizsardzība pievilksies klāt. Kolēģi piekrīt, ka krīze tiek kontrolēta. Šķiet, ka tikai retais vairs domā par to, ko atvērtā pirmkoda aizliegums nozīmē Eiropas pieaugošajai atkarībai.

2028. gada janvāris. Secinājumi

Sešpadsmit mēnešus pēc Strasbūras notikumiem Karolīna ir paaugstināta amatā un pārcelta uz citu komandu.

MI progress ir pat straujāks nekā 2026. gadā, kā to arī paredzēja uzņēmumu vadītāji. Aģenti tagad pārvalda izklājlapas, izstrādā programmatūras, vada finanšu rīkus. Viens modelis izveido attēlu, cits atver Photoshop un izklikšķina caur 50 iterācijām, lai panāktu īsto kompozīciju. Karolīna noskatās demonstrāciju, kurā aģents bez kļūdām divreiz ātrāk nekā cilvēks pārvietojas pa uzņēmuma programmatūrām, un tas viss viņu satrauc. Vadošās ASV laboratorijas ir krietni pavirzījušās uz pašu MI pētījumu automatizāciju; Atlas ir kļuvis par publisku uzņēmumu, tā tirgus kapitalizācija sasniedz četrus triljonus EUR, un tagad visi piekrīt, ka mākslīgais intelekts ir jaunā modes lieta.

Sacensības ir arī kļuvušas mazāk intensīvas straujo kapitāla prasību un mākslīgā intelekta pētniecības un attīstības savstarpēji papildinošā efekta rezultātā. Amerikāņu MI uzņēmumi, kas ieņem ceturto un piekto vietu, vēl vairāk atpaliek. Viens apsver iespēju apvienot savus jaunos pētījumus partnerībā ar vadošo laboratoriju; cits ir izveidojis paralēlu mākoņdatošanas pakalpojumu un mēģina ražot MI mikroshēmas.

Helios, pateicoties Eiropas suverenitātes vilnim, ir iespaidīgi noturējis savu pozīciju aptuveni pusotru gadu pēc Amerikas jaunākajiem sasniegumiem. Uzņēmums ir piesaistījis miljardus no jauniem Eiropas investoriem un spējis noturēt talantus.

Relatīvā plaisa saglabājusies nemainīga, kas pats par sevi ir tāda kā uzvara. Absolūtā plaisa ir cits stāsts. 2023. gadā 18 mēnešu periods bija viena paaudze. Spēju progresam paātrinoties un iterāciju cikliem saīsinoties, tagad tās ir vairākas paaudzes. Turklāt MI sistēmas vairs nav tikai tērzēšanas roboti — tās vada medikamentu atklāšanas kampaņas, automatizē matemātiku un kiberdrošību, kā arī izpilda lielu daļu no daudzu balto apkaklīšu darba.

Karolīnas sens draugs, programmatūras inženieris Francijas privātbankā, pie vīna glāzes stāstīja, ka darba devējam ir suverēna mākslīgā intelekta politika. Viņam daļēji atļauts izmantot Atlas. Viņš nedrīkst augšupielādēt neko būtisku — pat ne pārsaukt datu kopas ailes. Varētu izmantot Helios, bet tas ir sliktāks. Tātad praksē viņš izmanto Atlas savā personīgajā klēpjdatorā un kopē failus.

Šis modelis tiek piekopts lielākajā daļā lielo Eiropas uzņēmumu. Visi to zina, bet neviens to skaļi nesaka.

Un tomēr dažos Briseles politiķos ir saglabājusies cerība.

Frontier AI iniciatīva darbojas ar pilnu jaudu. Francija un Vācija ir izrādījušas lielu politisko atbalstu šai bezpeļņas organizācijai. Tās ir nolēmušas piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu un ir spējušas piesaistīt nopietnus talantus, dažiem no kuriem ir pieredze darbā Amerikas laboratorijās. Viens no iniciatīvas pētniecības mērķiem — pasaules modeļi, kurus var izmantot robotu apmācībai, — dod patiesi daudzsološus iznākumus, kas piesaista starptautisku uzmanību.

ES 2028. gada budžetā ir nodrošināts ievērojams jaunais finansējums mākslīgajam intelektam zinātnē: medicīnā, materiālos, tīrajā enerģijā — jomās, kurās Eiropa joprojām varētu reāli uzvarēt. Pēc neveiksmīga starta ieviešanas pilotprojekti uzrāda pozitīvus rezultātus. Ārsti ir produktīvāki. Skolotāji ziņo par labākiem skolēnu rezultātiem.

Pagaidām nav arī piepildījušies brīdinājumi par nodarbinātības katastrofu. Pat nozarēs ar augstu ieviešanas līmeni MI nav būtiski samazinājis darbavietu skaitu. Turklāt darbinieki, kuri spēj vadīt MI sistēmas — konsultanti, juristi, programmatūras inženieri, analītiķi un dizaineri —, konstatē, ka viņu darba apjoms un algas pieaug. Spriestspēja, klientu attiecības un atbildība kļūst arvien svarīgāki, MI pārņemot pamatpienākumus.

Intervijā kāds Eiropas premjerministrs atzīst, ka Eiropai vajadzēja laiku, lai ieskrietos, taču tagad tā panāk pārējos un ka Eiropas mākslīgais intelekts veicina jaunu produktivitātes sprādzienu. Pārnākot mājās, Karolīna par to pastāsta Kristianam.

2028. gada maijs. Skaitļošanas krīze

Visa pasaule brēc pēc papildu skaitļošanas jaudas.

Visiem agrākajiem MI mikroshēmu piegādes ķēdes vājajiem posmiem ir atrasti risinājumi. Kad trūka ražotņu, TSMC un Samsung uzcēla jaunas. Kad ASV elektrotīkli nespēja apkalpot papildu datu centrus, laboratorijas iegādājās mobilos dzinējus un pašas ražoja enerģiju uz vietas. Kad HBM atmiņas krājumi kļuva ierobežoti, ietilpība tika novirzīta no patēriņa precēm, kā rezultātā viedtālruņu cenas strauji pieauga, taču tā lielā mērā bija citu problēma. Taču šī krīze atšķiras.

Nīderlandes pusvadītāju gigants ASML ir vienīgais uzņēmums, kas spēj ražot EUV iekārtas, ko TSMC izmanto MI mikroshēmu ražošanai. Ražošanas apjoms ir pieaudzis no 60 līdz 85 iekārtām gadā – taustāms uzlabojums, taču tas pilnīgi noteikti nav pietiekams, lai apmierinātu strauji pieaugošo MI pieprasījumu. ASML ir vairāk nekā 5000 iepriekšējā posma piegādātāju. Ja kāds no tiem nesasniedz mērķi, cieš visa ķēde. Inženierija ir tik sarežģīta, ka vienas no iekārtas 100 000 detaļām pilnveidošanai ir nepieciešams doktora grāds un daudzu gadu pieredze ar specializāciju. Tādus cilvēkus nevar izraut no zila gaisa.

Vašingtonai nepatīk, ka ASML joprojām eksportē dažas no savām vecākajām imersijas litogrāfijas iekārtām, kuras nozarē dēvē par DUVi, noteiktiem Ķīnas uzņēmumiem, kuri tās savukārt izmanto, lai radītu Ķīnas nedaudz mazāk progresīvās MI mikroshēmas.

Pēc īsa saprašanās perioda par atvērtā pirmkoda programmatūru ASV un Ķīnas attiecības pēdējā gada laikā atkal ir pasliktinājušās. Vašingtona bažījas, ka Ķīna to pārspēs, tiklīdz būs pabeigusi pati savu pusvadītāju rūpniecību. Ķīnā satriecošā tempā tiek pievienotas milzīgas enerģijas jaudas, savukārt Amerikas elektroenerģijas ražošana salīdzinoši ir apstājusies. Ja mākslīgais intelekts kļūs par spēli, kurš uzbūvēs visvairāk datu centru, ilgtermiņā uzvarēs Ķīna. Savukārt Pekina uztraucas, ka Vašingtona gūs nepārvaramu militārā mākslīgā intelekta pārsvaru, pirms Ķīna būs pilnveidojusi savu pusvadītāju ekosistēmu. Tādā gadījumā ASV varētu izmantot savas MI priekšrocības, lai panāktu ģeopolitiskas piekāpšanās. Uztraukumu Pekinā nemazina daži amerikāņu MI uzņēmumu vadītāji, kas atklāti runā par militārā MI izmantošanu autokrātisku režīmu “demokratizācijai”.

Vašingtona ir sapratusi, ka rīcībai atvēlētais laikposms ir īss. Tās līderpozīcija MI jomā lielā mērā ir saistīta ar pārdomātu eksporta kontroli, ko ieviesa pirms vairākiem gadiem attiecībā uz Nīderlandes EUV iekārtām un amerikāņu MI mikroshēmām. Tagad spiediens pieaug. Tas tiek izdarīts uz Hāgu, lai apturētu ASML atlikušo DUVi iekārtu eksportu un apkopi. Tā ir nopietna eskalācija, jo Ķīna izmanto tās pašas iekārtas, lai ražotu vietējās mikroshēmas ikdienas precēm, piemēram, viedtālruņiem un klēpjdatoriem.

Nīderlande pretojas un lūdz atbalstu citās ES dalībvalstīs. Vašingtonas argumenti ir saprotami, taču šeit neviens nevēlas, lai administrācija, kas pēdējos divus gadus to vien ir darījusi, kā uzbrukusi Eiropai, tos atkal izkomandētu, kur nu vēl ierautu lielvaru konfliktā.

Komisija atbalsta Nīderlandi, taču vairākas dalībvalstis ir nobažījušās par Amerikas atriebību, ja Eiropa turpinās eksportēt šīs iekārtas. Eiropas pozīcija sašķīst, vēl pirms ir noformulēta.

Juzdamies nodoti, nīderlandieši vēršas pie Japānas un Dienvidkorejas — valstīm ar līdzīgi nozīmīgām pozīcijām aparatūras piegādes ķēdē, uz kurām arī amerikāņi izdara spiedienu, lai koordinētu kopīgu atbildi. Taču abas galvaspilsētas joprojām ir ļoti atkarīgas no Amerikas militārā atbalsta, un pēdējo divu nedēļu laikā tās, protams, ir apmeklējušas augsta ranga amerikāņu amatpersonas. Seko pieklājīgs atteikums, aizbildinoties ar nevaļību.

Kad Nīderlande notur stingru pozīciju, Vašingtona tai draud. Tā var atsaukties uz Ārvalstu tiešās pārdošanas likumu, kas ļauj Vašingtonai īstenot jurisdikciju pār jebkuru produktu, kas ražots jebkur pasaulē, ja vien tas ir ražots, izmantojot amerikāņu tehnoloģijas vai programmatūru. Šo pašu instrumentu Vašingtona izmantoja, lai nospiestu pie zemes Huawei 2020. gadā. ASML iekārtas neskaitāmos aspektos tam atbilst. Turpinot pārdot DUVi Ķīnai, ASML pārkāptu Amerikas tiesību aktus. Uzņēmumam varētu draudēt bargi sodi — eksporta privilēģiju liegums, civiltiesiski naudas sodi un teorētiski atsevišķiem vadītājiem pat kriminālatbildība. Šie sodi kaitētu arī ASV, kas ir atkarīga no ASML iekārtām. Taču ASML nevar atļauties gaidīt, vai Vašingtona būs tā, kas pirmā pamirkšķinās. Nīderlande piekāpjas.

Briselē Karolīna starp sanāksmēm izlasa ziņas telefonā. Viņa atceras savu 2026. gada memorandu par nepieciešamību veidot ietekmi. Atceras direktora laipno seju, pateicoties viņai par vērtīgo pienesumu.

2028. gada augusts. Brīdinājums

MI modeļi vairs nedomā angļu valodā.

Tā vietā, lai domas pierakstītu digitālā piezīmju blokā — sistēmā, kuru izmanto kopš 2025. gada sākuma un kurā cilvēki var lasīt —, jaunās sistēmas cikliski apstrādā garas skaitļu virknes, ko sauc par daudzdimensionāliem vektoriem, kurus neviens, pat ne citi mākslīgā intelekta modeļi, nespēj pareizi interpretēt. Atbrīvojusies no nepieciešamības tulkot savas sarežģītās domas angļu valodā, sistēma domā ātrāk un dziļāk. Tas ir radījis strauju intelekta un spēju lēcienu.

Drošuma pētnieki, kas tam seko, ir satraukti — daudzas viņu modeļu kontroles stratēģijas tieši balstījās uz šo piezīmju bloku pieejamību. Kā mēs zināsim, ka modeļi slepenībā neīsteno kaut kādus savus mērķus? Kā ļaunprātīgas izmantošanas uzraugi izķers satraucošu uzvedību, ja nevar izlasīt pamatojumu? Briselē eksperti vēlas, lai ES MI birojs piespiestu izstrādātājus atgriezties pie piezīmju bloku sistēmām vai sniegt citus pierādījumus, ka viņi saprot zem slepenības plīvura notiekošo. Taču MI birojs jau ir aizņemts smagās tiesvedībās pret diviem amerikāņu izstrādātājiem. Transatlantiskās attiecības ir lūzuma punktā.

Lielākā daļa sabiedrības tūlītējās sekas izjūt spējās. Modeļi, kuriem iepriekš nevarēja uzticēt vairāku dienu izpētes projektus, tagad to spēj paveikt. ASV darba devēji, kuri iepriekš atturējās no darbinieku atlaišanas, tagad to dara. Buksē jauno speciālistu pieņemšana darbā. Pieaug bezdarbs.

Eiropā darbaspēka trūkums ir mazāks, bet arī izaugsme lēnāka: ekonomika pieaug par 1,6 procentiem, savukārt ASV — par 3,8 procentiem. Šī atšķirība nav noliedzama un plaši tiek attiecināta uz atšķirībām MI vērtības atgūšanā. Eiropai ir pieejami lielākoties tie paši modeļi, taču tā nepanāk tādus pašus ekonomiskos ieguvumus. Tam ir trīs iemesli.

Pirmais ir īpašumtiesības. Visi MI uzņēmumi un infrastruktūras nodrošinātāji, kuru ieņēmumi strauji pieaug, atrodas ASV. Eiropā pastāv MI jaunuzņēmumi, taču tieši amerikāņu riska kapitāls nodrošina mērogošanas kārtas, un strauji augošie uzņēmumi arvien vairāk pārceļas pāri okeānam.

Otrs ir ieviešana. Neraugoties uz Eiropas ieviešanas izmēģinājuma projektiem, amerikāņu uzņēmumi ir bijuši agresīvāki, integrējot savās darbplūsmās jaunākās paaudzes MI. Dažus Eiropas uzņēmumus kavē noteikumu sadrumstalotība, citus — vadības kultūra, nevēloties riskēt, vai iekšējā politika, kas spiež izmantot nekvalitatīvākas vietējās alternatīvas. Milānas juridiskais birojs, kas savulaik, pateicoties zināšanām Itālijas komerctiesībās, iekasēja augstākās likmes, tagad konkurē ar ASV firmu, kuras MI tiek galā ar Itālijas, Francijas un Vācijas jurisdikcijām vienlaikus gan ātrāk, gan lētāk. Itāļu firmas juristiem joprojām nav ļauts izmantot jaunākās paaudzes modeļus. Tas pats musturs vērojams konsultāciju, programmatūru izstrādes, mārketinga un finanšu jomā.

Trešais ir tas, kas notiek ar uzņēmumiem, kuri to ievieš. Daudzi amerikāņu vidējie uzņēmumi, izmantojot MI, pārstrukturējas dažu mēnešu laikā — vienkāršākas organizācijas struktūras, mazākas komandas, īsāki cikli, savukārt Eiropas uzņēmumos nereti pārstrukturizācija prasa gadus. Darba padomes palēnina jaudīgu MI rīku plašas ieviešanas tempu; darbinieku aizsardzība apgrūtina to cilvēku atlaišanu, kuru darbus varētu automatizēt un kuru darbarokas būtu nepieciešamas darba tirgus sektoros, kur trūkst darbspēka. Lai gan daži darbinieki ar MI palīdzību kļūst ievērojami produktīvāki, neliels, tomēr arvien lielāks skaits Eiropas darbinieku izliekas, ka strādā: viņi pieslēdzas sistēmai, apmeklē sanāksmes, bet citādi ļauj aģentiem paveikt lielāko daļu darba daudz īsākā laikā. Tam ir savas priekšrocības: tas nozīmē papildu laiku kopā ar ģimeni, garākas pusdienas un pēcpusdienas pastaigas. No otras puses, uzņēmumi maksā gan par MI, gan neproduktīviem darbiniekiem, un kapitāls, kam vajadzētu finansēt izaugsmi, joprojām uztur esošo darbaspēku.

Un tas viss ir laikā, kad Eiropas ekonomika jau tā cīnās ar grūtībām — galvenās ražošanas nozares turpina pārcelties uz ārzemēm, un agrāk izslavētie autoražotāji ir viena no vissmagāk cietušajām nozarēm. Palaiduši garām elektrotransportlīdzekļu uzplaukumu, šie ražotāji saskaras ar milzīgu spiedienu, ko rada lētākas un labākas ķīniešu automašīnas, kamēr miljoniem strādnieku gaida neskaidra nākotne.

Turklāt arī Eiropas nodokļu bāze sāk sairt. Nauda, kas agrāk ieplūda darbspēkam, arvien vairāk nonāk pie Amerikas uzņēmumiem un to investoriem, un liela daļa no šīs naudas tiek novirzīta caur zemu nodokļu jurisdikcijām, kurām Eiropas valstu kases nevar piekļūt. Vienlaikus bezdarbnieku pabalstu pieteikumu skaits pieaug visā kontinentā — ne dramatiski, taču ASV skaitļi jau liecina par tendenci. MI uzplaukuma rezultātā pieaugušas globālās procentu likmes, liekot tādai valstij kā Francijai tērēt lielāko daļu katra gada budžeta valsts parāda segšanai.

2028. gada novembris. Tautas balss

ASV prezidenta vēlēšanas. Kā jau parasti, visa pasaule aiztur elpu.

MI bija kampaņas galvenais jautājums, taču ne tā, kā nozare cerēja. Šobrīd jau lielākā daļa amerikāņu nevēlas neko pat dzirdēt par MI. Klimata grupas uztraucas par datu centru patērēto elektroenerģijas apjomu; arodbiedrības uztraucas par darbavietām. Skolotāji vēlas to dabūt ārā no klasēm, juristi vēlas to dabūt ārā no tiesas zālēm.

Pirmajā vēlēšanu kārtā gan labā, gan kreisā flanga populisti kandidēja ar spēcīgu pret MI vērstu vēstījumu. Viņi aicināja pasludināt datu centru moratoriju, darbaspēka aizsardzību, aizliegt MI izglītībā, kā arī ieviest vecuma ierobežojumus. Vispārējās vēlēšanās izvirzījās vairāki centriski noskaņoti kandidāti — spēcīgās saites ar nozarēm palīdzēja prezidenta vēlēšanu kampaņās, taču vecais noskaņojums nekur nepazuda. Tauta ir pārskaitusies.

Pret MI vērsti uzskati vērojami visā politikas spektrā, taču tie arī neapvieno cilvēkus. Plaisas parādās ne tikai starp demokrātiem un republikāņiem, bet arī starp eliti, kas izmanto MI, un vidusšķiru, kurai tas šķiet biedējošs, dehumanizējošs vai pat amorāls un kura izjūt nevienlīdzības pieaugumu reāllaikā. Arvien biežāk cilvēki iziet ielās; pret vairākiem tehnoloģiju uzņēmumu vadītājiem notiek slepkavības mēģinājumi. Nesen vienu datu centru aizdedzināja. Taču ASV valdība nevar vērsties pret MI; jaunais prezidents, tāpat kā iepriekšējais, ir pārliecināts, ka ASV ir jāuzvar MI sacensībās ar Ķīnu vai arī valsti skars nepieņemami draudi tās drošībai. Tādēļ tā vietā, lai ieklausītos sabiedrībā, viņš kā plāksteri publikas nomierināšanai piedāvā dažus risinājumus.

Pret MI vērstais noskaņojums izplatās arī Eiropā. Cilvēkus tracina ASV tehnoloģiju uzņēmumi, un viņi vēlas valdības rīcību. Sabiedrība pieprasa lielāku drošību pat neapjaušot, ka Eiropā nemaz īsti nevar atļauties jau esošo drošības struktūru.

Tikmēr Eiropas MI uzņēmumi arvien vairāk atpaliek.

Plaisa starp Helios un Atlas arvien pieaug, neraugoties uz publiskajiem ieguldījumiem, skaitļošanas jaudas subsīdijām un preferenciāliem iepirkuma līgumiem. To amerikāņu laboratoriju progress, kuras strādā ar iekšējo mākslīgā intelekta aģentu pūļiem, kas raksta lielāko daļu kodu, vairāk nekā divreiz pārsniedz cilvēka spēju progresu. Vēl straujāku progresu kavē tikai skaitļošanas jaudas ierobežojumi, un Atlas ir lielāka skaitļošanas jauda nekā jebkuram citam uzņēmumam vēsturē. Helios pētniecības reizinātājs, kam ir niecīga daļa apstrādes jaudas un nav piekļuves labākajiem ASV modeļiem iekšējai lietošanai, vispār nav pamanāms. Ar katru mēnesi plaisa arvien palielinās.

Sabiedriskie centieni nes sabiedrisku labumu, taču neveicina būtisku Eiropas suverenitāti. Frontier AI iniciatīvai ir iespaidīgs progress tās interpretējamības programmas īstenošanā, ceļot MI uzticamību visā pasaulē, taču tās pasaules modeļa programma ir norakta. Tiklīdz rezultāti sāk uzlaboties, Atlas, izmantojot iniciatīvas progresu, ātri izveido savu komandu un spēj pārvilināt četrus no labākajiem Frontier AI iniciatīvas pētniekiem apmaiņā pret astronomiskiem skaitļošanas budžetiem. Aizejot pētnieki stāsta kolēģiem, ka vēlējušies palikt, jo tic Eiropas projektam un vēlas sniegt savu pienesumu. Taču pienāk brīdis, kad ar ticību vien vairs nepietiek.

Sabiedrība redz, ka ES grandiozā MI stratēģija cieš neveiksmi. Ar investīcijām nepietiek, lai ļautu tādiem līderiem kā Helios panākt pārējos. DDA ietvaros veiktās regulatīvās darbības nav spējušas radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus; redzamākais ieguldījums ir bijis amerikāņu nokaitināšana un ES un ASV attiecību pasliktināšanās.

Taču Eiropa šajā projektā ir ieguldījusi gan milzīgu politisko, gan faktisko kapitālu un atzīt neveiksmi nozīmētu piekrist tam, ka divu gadu darbs un desmitiem miljardu EUR ir izmesti vējā. Tāpēc Eiropa vēl piemet pagali.

Eiropas Komisija izziņo jaunu 20 miljardu EUR vērtu Eiropas MI suverenitātes fondu, kur uzmanības centrā ir fotonika, perifērijas MI un citas “nākamā viļņa” paradigmas. Visiem skaidrs, ka uz panākumiem cerēt ir grūti. Tām pašām iestādēm, kuras nespēja pārvērst naudu jaunās spējās, tagad tiek lūgts pamēģināt vēlreiz, izvirzot sarežģītāku mērķi un īsākā termiņā. Kāds Polijas eiroparlamentārietis Karolīnai pieņemšanā izmet, ka šī ir pirmā reize, kad kāds paceļ likmes, kamēr rokās vispār nav kāršu.

Kļūst redzamas plaisas. Vācijā populistu partija, kuras lozungi ir izteikti pret MI noskaņoti — Apturiet robotus, glābiet vāciešu darbavietas! —, ir pirmajā vietā gaidāmajās federālajās vēlēšanās. Itālijā, kur jau piecus gadus valda eiroskeptiskās valdības, populistiskās partijas atklāti aģitē par referendumu saistībā ar dalību ES.

Parīzē pacietībai ir pienācis gals. Elizejas pilī vairs netic, ka ES plāns tiks īstenots noteiktajos termiņos. Helios, vienīgais atlikušais nopietnais Eiropas spēlētājs LLM jomā, šķiet, ir dažu mēnešu attālumā no pilnīgas izkrišanas sacensībās. Pēc intensīvām sarunām Francija paziņo par 15 miljardu EUR lielu valsts ieguldījumu Helios, pretī saņemot 17 procentus akciju, vietu valdē un veto tiesības turpmākajās līdzekļu piesaistes kārtās.

2029. gada janvāris. Sapņi par robotu ekonomiku

Ķīnas MI stratēģija atšķiras no ES dokumenta ar vienu būtisku niansi: izskatās, ka tā strādā. Tāpat kā Brisele, arī Pekina atbalsta savus daudzsološākos uzņēmumus, aizsargājot nozari ar subsīdijām un iepirkumu mandātiem, kā arī veicinot ātru ieviešanu. Taču centralizētai, autoritārai valstij ir vieglāk uzspiest savu programmu nekā 27 dalībvalstīm ar atšķirīgām interesēm liberālā demokrātijā. Kad skaitļošanas jaudas resursi bija sadrumstaloti pa dažādām laboratorijām, Ķīnas Komunistiskā partija vienkārši pavēlēja šīm laboratorijām apvienot resursus; Eiropas Komisijai šādu pilnvaru nav. Ķīnā talantu ir daudz vairāk, un tai ir piekļuve lētai enerģijai bez ierobežojumiem. Ķīnas jaunākās laboratorijas tikai par gadu atpaliek no ASV.

Svarīgi ir tas, ka Ķīnas stratēģija nebalstās uz vietu kognitīvā MI visprogresīvākajā punktā par katru cenu. Valdības mērķis vienmēr ir bijis tāds, lai MI vispirms veicinātu fizisko ekonomiku un valstij būtu milzīga priekšrocība robotikas ražošanā. Pateicoties milzīgajām valsts subsīdijām, humanoīdu ražošanas apjomi gadā pārsniedz vienu miljonu vienību; robotu mājsaimniecības vajadzībām tagad var iegādāties par 10 000 EUR. Tādā pilsētā kā Šendžeņa humanoīdi, kas tīra ielas, vai robotu suņi-kurjeri ir ierasts skats. Pekina cer, ka tai tikai jāmin Silīcija ielejai uz papēžiem MI jomā, lai tās rūpnieciskās priekšrocības sāktu atmaksāties, kad arvien vairāk parādīsies ar robotiku saistītās iespējas.

Noteiktā likme joprojām izskatās dzīvotspējīga, un ASV pieaug bažas. Amerikāņu politiķi sākuši dēvēt MI sacensību ar Ķīnu par otro Auksto karu. Saspīlējums pieaug vēl vairāk, kad ASV piespiež ASML apturēt eksportu uz Ķīnu, un Pekina un Vašingtona kopš tā laika ir pastiprinājušas MI izstrādes drošību. Izlūkdienesti veic padziļinātu ASV pētnieku pārbaudi, un viņiem ir nepieciešama drošības pielaide, lai piekļūtu jaunāko modeļu parametriem; federālā valdība regulāri apsūdz Ķīnu algoritmu informācijas zādzībā. Ķīna ir daļēji nacionalizējusi Zimo un visu savu ievērojamo spēku velta MI izstrādei. Kad daļa Ķīnas elektrotīkla netālu no liela Zimo datu centra pārstāj darboties, izplatās baumas, ka tas noticis ASV atbalstīta, MI darbināta kiberuzbrukuma rezultātā.

2029. gada aprīlis. Piekļuve visām zonām

Pieprasījums pēc MI strauji pieaug, un skaitļošanas jaudas piedāvājums tam netiek līdzi. Laboratorijas ierobežo piekļuvi jaunākajiem modeļiem un ceļ cenas; uzņēmumi izmisīgi pieprasa žetonus.

Amerikāņu uzņēmumi pārvalda 70 procentus no pasaules MI skaitļošanas jaudas un pārdod savus pakalpojumus visā pasaulē. Tas nozīmē, ka Amerikas infrastruktūra kalpo, lai padarītu ārvalstu uzņēmumus produktīvākus, ārvalstu militāros spēkus — spējīgākus un ārvalstu laboratorijas — konkurētspējīgākas, kaut gan pēdējais notiek, izmantojot nelegālu destilācijas uzbrukumu, nevis likumīgu pārdošanu. Vašingtonas bažas pieaug jo dienas, jo vairāk.

Amerikas nacionālās drošības pārskats ir oficiāli ieviests, un neviens vairs neizliekas, ka tas nav obligāts. Piekļuve visjaudīgākajiem modeļiem pēc noklusējuma ir ierobežota daļēji tādēļ, lai taupītu skaitļošanas jaudu Amerikas klientiem. Vispirms tos saņem vietējās valdības aģentūras, pēc tam sabiedroto valdības; pretinieku valstis nesaņem neko.

Taču viena lieta ir piekļuve modeļiem un to parametriem. Skaitļošanas jaudas trūkums nozīmē, ka arī secinājumu process ir ļoti pieprasīts, un aprīlī Vašingtonai vienreiz pietiek. Tā sāk ne tikai ierobežot piekļuvi, bet arī normēt lietošanu pat pietuvinātajām valstīm.

Jaunākās paaudzes secinājumu pakalpojumu noteikums (FISR) ir uz konkrētām valstīm attiecināms licencēšanas režīms. 1. līmeņa valstis — tuvākās sabiedrotās, piemēram, angliski runājošās “Piecu acu” izlūkdienestu informācijas tīkla valstis, kā arī Japāna, Dienvidkoreja, Taivāna un Nīderlande — saņem neierobežotu komerciālu piekļuvi un vienkāršotu ziņošanas procesu. 3. līmeņa naidīgajām valstīm, piemēram, Irānai, Krievijai un Ķīnai, pēc noklusējuma ir liegta jebkāda piekļuve. Lielākā daļa Eiropas valstu ir starp aptuveni 100 2. līmeņa valstīm. FISR nosaka to, ka ne vairāk kā 25 procenti no jebkura pakalpojumu sniedzēja jaunākajiem secinājumiem kopumā drīkst attiekties uz 2. līmeņa klientiem, un atsevišķas licences var tikt pārskatītas, ņemot vērā vairākus faktorus, tostarp “atbilstību Amerikas Savienoto Valstu nacionālās drošības interesēm”.

Briselei 25 procenti ir nozīmīgi un nevēsta neko labu. Eiropas klienti pašlaik paši sedz gandrīz ceturto daļu no ASV jaunākās paaudzes secinājumiem. Taisnīga dalīšanās ar aptuveni 80 citām valstīm nozīmētu teju uz pusi samazināt piešķīrumus Eiropai. Nedēļas laikā Eiropas korporatīvie klienti bez ilgtermiņa līgumiem saņem paziņojumus no saviem pakalpojumu sniedzējiem par apjomu samazinājumu un cenu celšanu. Nav iespējams nomainīt piegādātāju uz citu laboratoriju, jo uz visiem ASV piegādātājiem attiecas vienādi ierobežojumi.

Eiropa ir atkarīga no amerikāņu MI, taču ne otrādi. Skaitļošanas jauda tagad ir tik ierobežota, ka Eiropas klientu zaudēšana neatstāj nekādu jūtamu ietekmi uz laboratoriju peļņu: jaudas jau tāpat bija ierobežotas, tāpēc Eiropai nepārdotos secinājumus var novirzīt latentajam pieprasījumam Amerikā vai vienkārši savai iekšējai pētniecībai un attīstībai. Atlas un tā konkurenti privātās sarunās mudina Balto namu mīkstināt tā nostāju — ierobežojumi riskē noslēgt nākotnes tirgus un izskatās briesmīgi no sabiedrisko attiecību viedokļa. Taču viņi nevēlas paust to publiski, jo, pieaugot ar valsts drošību saistītiem ierobežojumiem attiecībā uz MI, labas attiecības ar federālo valdību kļūst arvien svarīgākas. Turklāt jākoncentrējas uz uzvaru spēju sacensībā un MI sistēmu kontroles saglabāšanā, jo tās jau pārspēj gudrībā cilvēkus, kuri šīs sistēmas vada. Uz Vašingtonu netiek izdarīts nekāds dižais spiediens mainīt savu nostāju.

Briselē tiek sasaukta Eiropas Padomes ārkārtas sanāksme. Francijas un Vācijas ministri dodas uz Vašingtonu, lai pieprasītu 1. līmeņa statusu. Viņiem atbild, ka 2. līmenis labāk atspoguļo “divpusējo attiecību pašreizējo stāvokli”.

Karolīna to izlasa, braucot ar metro uz mājām. Viņa taču zināja, ka vienā dienā tas notiks. Taču piezemēšanās vienalga ir smaga.

2029. gada maijs. Pavērsiens

Nedēļu pēc secinājumu ierobežojuma ieviešanas Eiropas galvaspilsētās telefoni kūp, jo uzņēmumi panikā cenšas attālināt neizbēgamo. Franču komunālo pakalpojumu uzņēmuma vadītājs zvana uz Elizejas pili, stāstot, ka viņa kiberdrošības komandas netiek galā ar MI vadītiem uzbrukumiem un ka piekļuves samazināšana uz pusi Amerikas jaunākās paaudzes modeļiem padarītu kritisko infrastruktūru bīstami neaizsargātu.

Dānijas loģistikas giganta vadītājs stāsta valsts premjerministram, ka gadiem ilgās optimizācijas rezultātā uzņēmums ir kļuvis atkarīgs no ASV sistēmām, kuras tagad nevar tik viegli aizstāt, un ka viss uzņēmuma biznesa modelis ir apdraudēts. Vācijas mazo uzņēmumu delegācija brīdina kanclera biroju, ka viens vienīgs cenu pieaugums neļaus tūkstošiem mazo uzņēmumu izmantot jaunākās paaudzes MI.

Eiropas uzņēmumi, kas bija pietiekami gudri, lai atliktu savas suverēnās MI politikas ieviešanu vai atteiktos no tās, gadiem ilgi veidoja savu darbību ap jaunākās paaudzes aģentiem. Tagad pastāv draudi, ka šie aģenti viņiem tiks atņemti kā pamats zem kājām. Eiropiešu alternatīvas atpaliek par vismaz diviem gadiem. Ķīniešu alternatīvas nav īsti jēdzīga izvēle, ja organizācijā ir atbilstības nodrošināšanas nodaļa.

Briselē beidzot neviens nestāsta, ka mākslīgā intelekta ietekme ir pārspīlēta. Jau nez cik mēnešus Karolīna nav dzirdējusi nevienu pieminam “burbuli”. Direktors, kurš agrāk apgalvoja, ka viņa pārspīlē, tagad vada savas dienas, zvanot uz valstu galvaspilsētām un izvērtējot nodarīto kaitējumu. Otrdienas pēcpusdienā viņš apstājas pie Karolīnas rakstāmgalda ar divām kafijām un pasniedz viņai vienu krūzi. Viņi tās izdzer bez liekas vārdu apmaiņas. Karolīna atskārst, ka šī ir tā atvainošanās, uz ko viņa cerēja.

Ikviens tagad izprot problēmu, bet viena lieta ir to saprast un pavisam cita — to atrisināt. Pieprasījums pēc Helios modeļiem ir strauji pieaudzis, krietni pārsniedzot uzņēmuma iespējas. Gigafabrikas beidzot ir būvniecības stadijā, taču tās sāks darboties tikai nākamgad un pat tad spēs nosegt tikai nelielu daļu deficīta.

Eiropas ekonomika cieš. Pēc vairākām intensīvām telefonsarunām ar Vašingtonu Eiropas līderi nolemj, ka ir laiks izlēmīgai rīcībai. Pirmo reizi vēsturē Komisija sāk oficiālu izmeklēšanu saskaņā ar Piespiešanas novēršanas instrumentu — tirdzniecības lielgabalu, kā to jau gadiem ilgi dēvē Briseles prese, un tas notiek laikā, kad tas bija paredzēts kā atturošs līdzeklis, kas visā nopietnībā nebija paredzēts šaušanai.

Pēc četru mēnešu izvērtēšanas secinājums ir tāds, ka FISR kvalificējams kā ekonomiska piespiešana. Taču novērtējumā ir arī nepatīkams secinājums: acīmredzamā atriebība būs pašdestruktīva. Tarifi ASV mākoņdatošanas un digitālajiem pakalpojumiem paaugstinātu cenu par jaunākās paaudzes secinājumiem, kurus Eiropas uzņēmumiem jau tā ir grūtības iegūt. Amerikāņu pakalpojumu sniedzēju izslēgšana no publiskajiem iepirkumiem, kas pirms 10 gadiem tiktu uztverts kā nopietns drauds, tagad ir bezjēdzīga — Digitālās suverenitātes regula jau to izdarīs.

Tāpēc ierosinātajos pretpasākumos tiek izmantoti instrumenta mazāk uzkrītošie rīki: ASV laboratoriju intelektuālā īpašuma aizsardzības apturēšana vienotajā tirgū un amerikāņu iecerēto Eiropas uzņēmumu iegādes darījumu pārbaude vai bloķēšana. Tie ir izstrādāti tā, lai skartu Vašingtonas eksportētājus, bet ne Eiropas pašu skaitļošanas jaudas budžetus.

Vislielākās galvassāpes radītu pret litogrāfijas piegādes ķēdi vērsts pasākums: ASML eksporta un apkalpošanas ierobežošana amerikāņu rūpnīcām Arizonā. Šis pasākums būtu pielīdzināms atombumbas nomešanai un izraisītu tādu reakciju, kādu Eiropa, visticamāk, nevar atļauties.

Balsošanā nesanāk nepieciešamais kvalificētais balsu vairākums. Iebilst Nīderlande un Īrija, atsaucoties uz transatlantisko saikni. Līdzīgi rīkojas Polija un Baltijas valstis bailēs par Krievijas reakciju. Itālija atturas. Oficiāli kāds augsta ranga Komisijas ierēdnis žurnālistiem stāsta, ka rezultāts atspoguļo “atšķirīgos valstu stratēģiskās vides novērtējumus”. Neoficiāli kāds Francijas ierēdnis tiem pašiem reportieriem piebilst, ka delegāti par daudz baidās no Vašingtonas, tāpēc neizmantos ieroci, kuru paši 10 gadus izstrādājuši.

Lielāko daļu vasaras Karolīna pavada krīzes sanāksmēs. Tie paši cilvēki, kuri pirms dažiem gadiem stāstīja, ka viss būs kārtībā, tagad vaicā, vai vispār kaut ko vēl var izdarīt. Karolīna atbild, ka iespēju logs jēgpilnai rīcībai aizvērās kaut kad starp 2025. un 2027. gadu. Tagad tikai jādomā, kā novērst ļaunāko.

2030. gada februāris. Darbaspēka krīze

Eiropas medusmēnesis, kad visi vienkārši izlikās, ka strādā, bet patiesībā nodevās dārzkopībai, kamēr aģenti paveica viņu darbu, savukārt uzņēmumi nedrīkstēja cilvēkus atlaist, ir beidzies.

Eiropas uzņēmumi, kuriem ir jāsedz pilnas cilvēkresursu izmaksas, nespēj konkurēt ar saviem krietni efektīvākajiem amerikāņu konkurentiem arī tāpēc, ka to rīcībā ir sliktāki modeļi un mazāk bagātīgi, dārgāki secinājumi. Šoks vispirms skar tās nozares, kuras visvairāk skar MI ietekme. Programmatūras uzņēmumi atpaliek, jo ASV uzņēmumi piegādā ātrāk un par daudz zemākām izmaksām. Vidēja līmeņa konsultāciju uzņēmumi uzskata, ka viņu sniegtos padomus viegli paredz jaunākās paaudzes modeļi, un cilvēkam tur ir maz ko papildināt.

Turklāt MI sistēmas kļūst arvien labākas. Nepārtrauktā mācīšanās bieži tika dēvēta par pēdējo šķērsli patiesai kognitīvā darba automatizācijai. Darbinieki karjeras gaitā uzkrāja kontekstu, spriedumus un netiešas zināšanas. MI sistēmas katru jaunu sarunu sāka ar tiem pašiem iesaldētajiem parametriem. Garie konteksta logi un ārējā atmiņa novērsa daļu no šīs nepilnības, taču modelis darbības laikā nevienā brīdī faktiski neiemācījās neko jaunu.

Taču tas ir mainījies. Ja konsultāciju firmā sešas nedēļas padarbojas Atlas jaunākās paaudzes modelis, tas sāk rakstīt tā, kā to dara šīs firmas darbinieki. Tas iemācās, kurš kuram piekāpjas, kuri klienti nespēj pieņemt sliktas ziņas un kuriem vadošajiem darbiniekiem ir cienījama reputācija. Rezultāts ir nepilnīgs, taču kļūmes ir retas un tās cenas vērtas. Kognitīvajās prasmēs balstīti darbi, kas savulaik tika uzskatīti par drošiem, pasargātiem ar kontekstam atbilstošu spriedumu vai institucionālām, neizlasāmām zināšanām, ir kļuvuši ievainojami.

MI dēļ aktīvi tiek atlaisti tikai nedaudzi cilvēki, taču problēma ir tā, ka krīzes režīmā iestrēgušie uzņēmumi nerada jaunas darbavietas. Absolventiem darba tirgus ir vissliktākais, kādu jebkurš spēj vispār atcerēties. Juridiskie biroji, finanšu uzņēmumi, grāmatvedības prakses — ikviens, kas joprojām var atļauties jaunākās paaudzes tehnoloģiju cenas vai ir pietiekami saprātīgs, lai parakstītu ilgtermiņa līgumu, — ir apturējuši vai samazinājuši savu klientu piesaisti.

Karolīnas jaunākais brālis pagājušajā vasarā ieguva loģistikas vadības maģistra grādu un kopš tā laika meklē darbu. Viņi reizi mēnesī Parīzē pavakariņo, par ko Karolīna samaksā, un viņš vaicā, vai vajadzētu apgūt jaunu profesiju. Karolīna pat nezina, ko pateikt. Trūkst medmāsu, bet viņš nepanes asinis. Amatniecībai viņš ir galīgi nepiemērots. Viņš piekrītoši pamāj un pasūta vēl vienu aliņu, un Karolīna ļauj mainīt tematu.

Politiķiem, kuri karjeras veidoja ar pret MI vērstiem saukļiem, izrādījusies taisnība. Pretējā fronte savukārt ir panikā. Eiropas galvaspilsētu ielās protesti kļūst par ikdienišķu parādību — vieni pieprasa darba tiesību aizsardzību, citi pieprasa aizliegt amerikāņu MI, vēl trešie — aizliegt MI vispār, bet visi kā viens pieprasa, lai kāds vienreiz sāktu rīkoties.

Eiropas izlūkdienesti jau vairāk nekā gadu ziņo par koordinētām, uz Eiropas auditoriju vērstām informācijas operācijām. Naratīvi spēlē uz iedzīvotāju satraukumu: amerikāņu tehnoloģijas izsmeļ kontinentu tukšu, Vašingtona izturas pret Eiropu kā pret vasali, transatlantiskās attiecības ir kļuvušas vienvirziena. Nav gluži tā, kas tas galīgi nebūtu taisnība. Hāga un Berlīne publicē ziņojumus, kuros norāda uz Pekinu. Sabiedrībai, kurā jau šajos naratīvos paustais noskaņojums valda neatkarīgi no tā, no kurienes tie nāk, tas viss īpaši nerūp.

2030. gada jūnijs. Nenoraidāms piedāvājums

Ķīnai ir vadošā loma robotikā. Tagad arī Atlas metas iekšā sacensībā.

Uzņēmums paziņo par plāniem tērēt simtiem miljardu industriālajiem datiem un ražošanas jaudām, lai izveidotu robotus ar Ķīnu salīdzināmā apjomā. Izpilddirektors izklāsta savu redzējumu šādi: Amerika joprojām ir vadošajās pozīcijās MI programmatūru jomā. Ar savas jaunās pasaules modeļu komandas palīdzību ir izdevies pārvarēt pēdējos ar programmatūrām saistītos izaicinājumus, kas kavē vispārējas nozīmes robotikas attīstību. Taču fizisko piegādes ķēžu izveidei nepieciešami vairāki gadi. Ja Atlas spēs apsteigt konkurentus, priekšrocība tikai pieaugs: drīz roboti būvēs rūpnīcas, kas ražo robotus, tāpat kā MI raksta kodu, kas uzlabo MI.

Tomēr, lai panāktu Ķīnu, vēl ir daudz darāmā. ASV jaunas robotu rūpnīcas uzbūvēšana prasa divus gadus, bet Ķīnā tam nepieciešami tikai septiņi mēneši. Datu centru hipermērogošana 10 gadu garumā ir novedusi pie ASV enerģijas ierobežojumiem, un amerikāņiem riebjas viss, kas saistīts ar mākslīgo intelektu; iedzīvotāji protestē pret jaunajām rūpnīcām, un štatu politiķi nostājas savu vēlētāju pusē. Ekonomikas nenoliedzami straujo izaugsmi kavē infrastruktūra, nevienlīdzība un sabiedriskā doma.

Tāpēc izpilddirektors nolemj, ka ātrākais ceļš uz priekšu ir nevis būvēt, bet gan pirkt un modernizēt jau esošās rūpnīcas. Ar draudzīgu investīciju fondu atbalstu viņš meklē rūpniecības uzņēmumus ar izmantojamu platību, kas varētu būt piemērota riteņrobotu, robotu-suņu un humanoīdu ražošanai.

Eiropas automašīnu ražotāji ir saraksta augšgalā. Pēc gadiem ilgas sāncensības ar Ķīnu Vācijas lielākais uzņēmums ir uz bankrota sliekšņa. Tā tirgus kapitalizācija ir samazinājusies par 80 procentiem salīdzinājumā ar augstāko punktu pirms elektrotransportlīdzekļu ieviešanas, sasniedzot 18 miljardus EUR. Uzņēmumam Atlas, kura vērtība tagad ir 13 triljoni USD, tā ir niecīga summa. Taču tas atmaksājas ar uzviju. Vācijas darba tiesību likums spiež ražotāju noturēt savu tagad nevajadzīgi lielo darbaspēku. Algas vairs nevar izmaksāt, un akcionāri jau divus gadus aktīvi meklē izeju no tā visa. Uzņēmumam, kas vēlas attīstīt augsto tehnoloģiju ražošanu, lai saražotu desmitiem miljonu robotu gadā, šī ir ideāla iespēja.

Berlīne nepiekrīt. Tā bloķē pārdošanu nacionālās drošības apsvērumu dēļ, taču iekšējie avoti stāsta, ka te vairāk ir runa par nacionālo pašlepnumu.

Atlas neatkāpjas. Izpilddirektors zvana ASV prezidentam, kurš jau ir publiski izteicies, ka tas, kurš uzvarēs robotikā, uzvarēs ekonomikā un ka Ķīnas virzības ātrums Vašingtonai nav pieņemams. Septiņdesmit divu stundu laikā Baltais nams paziņo par ārkārtīgi augstiem tarifiem Eiropas automobiļu importam. Oficiāli šai rīcībai nav nekāda sakara ar mēģinājumu iegādāties konkrēto autoražotāju.

Trīs nedēļas vēlāk tiek paziņots par pārdošanu, pasniedzot to kā partnerību. Vācijas valdība iegūs 20 procentus jaunā uzņēmuma akciju, un esošā valde saglabās nominālu kontroli. Paziņojumā presei vārds “Eiropas” lietots 11 reizes.

Aizkulisēs visu nosaka Atlas. Tam ir vairākums ikdienas darbības vadīšanai, licencēšanas tiesības uz ražošanas platformu un pirmtiesības uz jebkuru turpmāku kapitāla piesaisti. Peļņa plūst caur holdinga uzņēmumu Delavērā. Berlīne ir saglābusi savu reputāciju, bet tas arī viss.

Šis musturs atkārtojas vairākkārt nākamo mēnešu laikā. Valdēm ir fiduciārs pienākums rīkoties akcionāru interesēs, un, ja piedāvājums krietni pārsniedz tirgus vērtību un alternatīva ir maksātnespēja, akcionāru intereses ir nepārprotamas. Amerikāņu uzņēmumi citu pēc cita iegādājas un pārstrukturē augsto tehnoloģiju ražotājus — robotikas, kosmosa un specializēto instrumentu izgatavotājus. Oficiālā nostāja ir tāda, ka, to darot, tiek aizsargātas darbavietas un Eiropas teritorijā tiek noturētas svarīgas ražotnes, taču patiesībā Eiropai nav sava nopietna piedāvājuma.

2030. gada augusts. Modeļa sabrukums

Amerikas Savienotās Valstis nemēģina iznīcināt Eiropu. Tās cenšas pārspēt Ķīnu sacensībās, kuras, ASV ieskatā, ir uz dzīvību un nāvi. Tomēr Karolīna, no malas skatoties, īpašu atšķirību neredz.

Eiropa līdzīgam scenārijam jau gājusi cauri iepriekš pēc 2008. gada finanšu krīzes. Nodokļu ieņēmumiem samazinoties, pieaug izdevumi labklājības jomā. Valdības aizņemas, pamatojoties uz izaugsmi, kura tā arī neuzrodas. Aizdevēji padara kreditēšanas nosacījumus stingrākus. Ar katru soli politikas veidotāju iespējas arvien sašaurinās un pasliktinās.

Parīzē finanšu ministrs iesniedz Nacionālajai asamblejai budžetu, kuram palātā neviens, ieskaitot viņu pašu, netic. Trīs cipari, kas vienkārši neiet kopā: labklājības jomas izdevumi tuvojas Covid-19 laikmeta līmenim, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi ir samazinājušies par deviņiem procentiem, savukārt desmitā daļa no budžeta tiek tērēta nepārtraukti pieaugošā parāda apkalpošanai. Vienīgais veids, kā mēģināt izlikties, ka tas viss saies, ir izteikt ārkārtīgi nereālistiskus izaugsmes pieņēmumus, par kuriem visiem jau tāpat uzreiz ir skaidrs, ka tie ir gaisā pagrābti.

Karolīna to noskatās savā telefonā pusdienu pārtraukumā. Viņa domā par savu brāli. Viņš nav atradis darbu. Viņam ir studiju kredīts un nav nekādu uzkrājumu; viņš ir ievācies pie vecākiem. Vairāki viņa draugi rīkojas tāpat, un daži jau runā par pārcelšanos uz Apvienoto Karalisti, kas daudziem par pārsteigumu ir krietni labāk spējusi tikt galā ar pāreju uz MI nekā lielākā daļa ES valstu.

Moody’s mēneša laikā nomaina Francijas prognozi uz negatīvu. S&P tāpat. Pazeminājums būs vēlāk, bet tirgus to jau ir ierēķinājis cenā. Francijas valdības aizņēmumu izmaksas dramatiski atšķiras no Vācijas, sasniedzot lielāko starpību kopš vienotās valūtas izveides. Tirgos vairs nav pārliecības, vai eiro Francijā un eiro Vācijā ir viens un tas pats, turklāt — vai eirozona spēs noturēties.

Septembrī Francijas parāda apkalpošanas izmaksas pārsniedz 12 procentus no budžeta. Līdz novembrim aģentūras prognozi pārskata nepārtraukti, nevis reizi ceturksnī. Cits pēc cita tiek pazemināti Itālijas, Spānijas un Grieķijas reitingi. Visās četrās valstīs nauda, kas agrāk ieplūda valsts kasē, tagad nonāk Amerikas bilancēs, un atlikušo nodokļu bāzi mazina pieaugošās labklājības jomas un aizņemšanās izmaksas. Katrā publikācijā izaugsmes prognozes tiek samazinātas.

Aptuveni tajā pašā brīdī sāk parādīties aizdevumi. Viens Ķīnas valsts atbalstīts fonds piešķir kredītlīniju Portugāles infrastruktūras bankai. Otrs refinansē Grieķijas valsts parāda daļu ar tādiem nosacījumiem, ar kādiem neviena Eiropas iestāde nespēj konkurēt. Trešais izsniedz garantijas Spānijas reģionālajai valdībai. Nopludinātā Komisijas memorandā šī tendence tiek aprakstīta kā “stratēģiski motivēta kapitāla ieguldīšana”. Stratēģija nevienam nav īsti skaidra. Daži analītiķi uzskata, ka Pekina vēlas ASML vai EUV licencēšanas līgumu; citi nespēj pateikt neko konkrētāku par to, ka Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis arvien attālinās.

Drīz būs redzamas politiskās sekas. Protesti visu laiku pieaug, līdz tie kļūst vardarbīgi. Eiropas Komisijas ēkā ekrānos redzami nemieri Parīzē un Romā; pārsvarā tie ir jaunieši, kuriem ir maz kopīga, izņemot to, ka sistēma viņus ir pievīlusi. Populistiskās partijas, kas bieži vien ir nepārprotami pret MI un ASV noskaņotas, ir aptauju augšgalā lielākajā daļā ES valstu. Eiropa dalās. Dienvideiropai ir nepieciešama palīdzība no ziemeļiem, taču pat tās valstis, kuras nav pilnībā nomocījusi parādu nasta un teorētiski varētu palīdzēt, piemēram, Vācija, cīnās ar savām iekšējām krīzēm.

Bloka daļas sāk attālināties cita no citas. Slovākija vairs neizliekas, ka uztver Komisiju nopietni jautājumos, kas nav saistīti ar tirdzniecību. Polija un Baltijas valstis, baidoties no Krievijas un vairs neuzticoties, ka ES tās glābs, padziļina sadarbību ar ASV. Ziemeļvalstis, kas ir uzbūvējušas savus datu centrus un tādējādi ir labākās sarunu pozīcijās, veido savu koalīciju bez Briseles. Daudzi Apvienotās Karalistes iedzīvotāji secina, ka Brexit tomēr nesa vienu labumu — ir daudz vieglāk noorganizēt divpusējus MI darījumus ar Vašingtonu.

Atlantijas okeāna otrā pusē tas viss izskatās citādi. Pēc protestiem pret MI savās mājās ASV administrācija ir ieviesusi darbavietu aizsardzības garantijas un tiešus naudas pārskaitījumus tādā mērogā, par kādu Eiropa pat nevar sapņot. Protesti nerimstas, bet valdība ir ieguvusi nedaudz laika. Kontrasts nav palicis nepamanīts ne Eiropas sabiedrībai, ne Eiropas finanšu ministriem, kuri saprot, ka Amerikas reakciju finansē MI balstīta izaugsme, kādu Eiropas ekonomika nespēj piedāvāt.

2031. gada janvārī eiro skar pastāvīgs spiediens. Kapitāls Dienvideiropu atstāj uz neatgriešanos. ECB iejaucas, tad vēlreiz iejaucas un pēc tam tās rīcībā vairs nav nekādu nopietnu instrumentu. Līdz februāra beigām Itālijas un Grieķijas banku noguldītāji pārvieto naudu uz ziemeļiem ātrāk, nekā ECB spēj kompensēt, un Eiropas amatpersonas privātās sarunās jau vairs neiestājas par eiro tā pašreizējā formā.

2031. gada marts. Kādam šeit ir jāpaliek

2031. gada sākumā vara ir sakoncentrējusies divās vietās. Amerikāņu laboratorijas ieņem vadošo pozīciju kognitīvajās jaunākās paaudzes tehnoloģijās; Ķīna joprojām ir līdere fiziskajās jaunākās paaudzes tehnoloģijās. Viens pats Atlas ir vērtīgāks nekā visi biržā kotētie Eiropas uzņēmumi kopā. Trīs lielākie amerikāņu MI uzņēmumi katrs tērē vairāk skaitļošanas jaudas vajadzībām nekā ES tērē aizsardzībai. Ķīnas vadošais humanoīdu ražotājs mēnesī piegādā vairāk vienību nekā Eiropa vesela gada laikā.

Arvien saspringtākās attiecības Klusā okeāna abās pusēs ir izvirzījušas Taivānas jautājumu priekšplānā. Lielākā daļa TSMC rūpnīcu, kurās tiek ražotas pasaulē modernākās mikroshēmas, atrodas uz šīs salas. Pēdējā gada laikā ir pieaugusi plaisa starp ASV un Ķīnas kognitīvā MI spējām, un līdz ar to ir augusi arī Taivānas stratēģiskā nozīme. Tā rezultātā nelielas jūras spēku sadursmes, kas vēl pirms diviem gadiem notika labi ja reizi ceturksnī, šobrīd ir katru nedēļu. Abas puses ir publiski testējušas MI vadītas ieroču platformas un privāti — vēl jaudīgākas. Vašingtonā laboratorijas un Aizsardzības departaments ir tik cieši saistīti, ka praktiski vairs nav nodalāmi; Pekinā integrācija ir bijusi formālāka. Eksperti un analītiķi regulāri lieto vārdu “karš” bez jebkādiem precizējošiem apzīmējumiem, piemēram, “tirdzniecības” vai “aukstais”. Trim līdz četriem cilvēkiem katrā galvaspilsētā ir tādas lēmumu pieņemšanas tiesības, kas varētu izraisīt pilna mēroga konfliktu.

Eiropas stāvoklis ir katastrofāls, pat ja neviena amatpersona nevēlas to atklāti atzīt. Polarizācija trako, un sociālais modelis irst pa vīlēm. Valstīs, kuras vissmagāk skāris MI šoks, ekonomikas izaugsme ir apstājusies. Citās valstīs tā ir gandrīz pilnībā atdalījusies no labbūtības. Hipotēku parādu atmaksas kavējumi strauji pieauguši tajās dalībvalstīs, kurās izsniedz aizdevumus ar mainīgām procentu likmēm. Eiropas valstu parādu tirdzniecība notiek tādos apmēros, kādi parasti novērojami valstīs, kurās skaidru naudu pārvadā ķerrās. Ekonomisti reiz strīdējās par bagātības plaisu ar ASV — vai tā ir tikai nostrādāto stundu skaita samazināšanās, vai dzīves līmenis Eiropā ir labāks? Tagad šī diskusija ir beigusies; ierodoties Kalifornijā, atšķirību var redzēt dažu minūšu laikā pēc nolaišanās.

Eiropas rīcībā ir vēl tikai viena kārts. Piecu gadu laikā, kamēr nav izdevies uzbūvēt jaunākās paaudzes MI nozari, tai joprojām pieder vienīgais vājais posms, no kura atkarīgi visi sāncenši. ASML joprojām ir vienīgais uzņēmums pasaulē, kurš spēj saražot EUV litogrāfijas iekārtas, kuras izmanto modernāko mikroshēmu drukāšanai. Bez piekļuves iekārtām ASV nevarētu turpināt audzēt pārsvaru MI jomā; ar piekļuvi šīm iekārtām Ķīna, visticamāk, jau kādu laiku būtu tās panākusi.

Pekinai ir reāls progress vietējo DUVi iekārtu ražošanā, un paredzams, ka masveida ražošana tiks sākta gada laikā. Taču tas ir nepietiekami: gads tagad šķiet kā mūžība, un DUVi neražo modernākās Ķīnai nepieciešamās mikroshēmas. ASV ik dienu nepagurstoši virzās uz priekšu. Ķīnas valdība nopietni bažījas par superinteliģenta MI ēras tuvošanos, un neviens īsti nezina, ko tas varētu izdarīt. Daži padomnieki uztraucas, ka ASV varētu izmantot pietiekami attīstītu MI, lai neitralizētu Ķīnas otro triecienu ar kodolieročiem. Vēl citi baidās, ka šādas sistēmas varētu destabilizēt pašu partiju. Ķīnas līderpozīcija robotu jomā ir reāla, taču šīs bažas nemazinās.

Tāpēc Pekina vairāk paļaujas uz stratēģiju, kuru tā īsteno jau divus gadus. Aizdevumi Dienvideiropai kļūst arvien lielāki, un nosacījumi — arvien dāsnāki. Informācijas kampaņas kļūst arvien intensīvākas. Eiropas līderiem pienāk signāli, kā galu galā varētu izskatīties ciešākas attiecības: priviliģēta piekļuve tirgum, kopražošana robotikas jomā, vieta pie lēmumu pieņēmēju galda, no kura Vašingtona Ķīnu lielākoties ir atstūmusi. Pirmo reizi skaidri tiek pieminēts ASML un tā EUV tehnoloģija. Pieci gadi, kad Vašingtona pret Eiropu izturējās kā pret vasali, ir atstājuši savu nospiedumu, un vairākās galvaspilsētās šī alternatīva pirmo reizi tiek visā nopietnībā jau apspriesta.

Ķīna cenšas atraut Eiropu, un tās panākumi liek Vašingtonai just diskomfortu. Pentagons uzskata kontroles pār ASML zaudēšanu par apdraudējumu, kas pielīdzināms kodolieroču izplatīšanai. Baltais nams nolēmis, ka nepieciešama tieša kontrole pār uzņēmumu tūlīt, kamēr šāda iespēja vēl pastāv. Aicinājums tiek adresēts trim valstīm, kuras varētu to apturēt: Nīderlandei, kur atrodas ASML galvenā mītne, un Vācijai un Francijai, bez kuru piekrišanas neviena Nīderlandes valdība nevarētu noslēgt šādu vienošanos.

ASV viceprezidents 40 minūšu ilgas sarunas laikā pa drošu līniju izsaka piedāvājumu. ASML tiktu apvienots kopīgā holandiešu un amerikāņu holdinga uzņēmumā, ko pārvaldīs kopīga valde, kurā Vašingtonai būs kontrolpakete attiecībā uz produkciju, klientiem un tehnoloģiju nodošanu. Apmaiņā pret to ASV piedāvā kapitāla piešprici tādā mērogā, kādu Eiropa nevar piedāvāt, ļaujot ASV teritorijā būvēt daudz jaunu ražotņu. Vēl pārsteidzošāks ir solījums arī veikt tiešus naudas pārskaitījumus Eiropas pilsoņiem, kas ir indeksēti ar ASV MI virspeļņu. Sākumā šie pārskaitījumi būtu nelieli, iespējams, 100 EUR personai gadā, bet laika gaitā pieaugtu.

Trīs Eiropas līderi nolemj neiesaistīt pārējos ES premjerministrus un prezidentus; viņi neuzskata piedāvājumu par pieņemamu un uztraucas, ka citi izdarīs spiedienu to pieņemt. Pēc pieklājīga atteikuma Baltais nams publisko šo piedāvājumu un pieliek burkānam arī pātagu. Ja ES neparakstīs, viss reģions tiks pazemināts līdz 3. līmenim saskaņā ar FISR un zaudēs jebkādu esošo un turpmāko piekļuvi amerikāņu MI. ASV zina, ka tai ir visi trumpji: ar Taivānas partneru starpniecību valsts ir uzkrājusi pietiekami daudz EUV iekārtu un zināšanu par apkopi, lai atteiktos no ASML piekļuves ilgāk nekā Eiropa varētu iztikt bez piekļuves jaunākās paaudzes MI.

Vairākas Eiropas galvaspilsētas vēršas pie ķīniešiem, meklējot alternatīvu piedāvājumu, kas ļautu atteikties no Vašingtonas. Iegūtais pilnīgi noteikti nav tas, uz ko cerēts. Pekina ir secinājusi, ka tās šarma ofensīva nav pilnībā nostrādājusi un ir jāmaina tonis: retzemju metālu eksporta noteikumi tiks pārskatīti, ja nīderlandieši parakstīs līgumu ar Vašingtonu. Atkārtoti tiks izvērtētas arī robotu eksporta licences. Termiņš ir īsāks nekā amerikāņiem.

Eiropai šobrīd ir trīs izvēles iespējas un visas sliktas.

Parakstīt līgumu ar Vašingtonu un atteikties no savas vienīgās ietekmes, kļūstot praktiski par Amerikas protektorātu, kamēr vēl atlikusī ražošana izzudīs, ja Ķīna īstenos savus draudus un pārtrauks eksportu.

Pieslieties Pekinai, kas apturētu dienvidu slīkšanu, un Savienība, iespējams, pārvarētu savu neizbēgamo fiskālo krīzi. Taču Eiropa nodotu Ķīnai atslēgas uz savu nākotni un ciestu no Vašingtonas atbildes reakcijas sekām, ko tā nespēs pārvarēt — pat ne ar Ķīnas palīdzību. 3. līmenis būtu tikai ziediņi.

Neparakstīt ne ar vienu un neiegūt neko. Līdz ar to tā vienlaikus izjustu abu lielvaru dusmas. Eiropa riskē vienlaikus zaudēt jaunākās paaudzes secinājumus un kritiski svarīgus ražošanas resursus, kas, visticamāk, izraisītu jau tā sarežģītā situācijā esošās Savienības sabrukumu.

Eiropas Padome sasauc ārkārtas sanāksmi. Pēc 14 stundām nekāds progress īsti nav panākts. Padome pilnvaro delegāciju lidot uz Vašingtonu ar mandātu, kas ir apzināti neskaidri definēts. Pretēji ierastajai Padomes praksei delegātiem būs tiesība pieņemt lēmumu uz vietas.

Tikšanās notiek Eizenhauera izpildbiroja ēkā otrdienas rītā. Eiropas delegāciju vada Nīderlandes premjerministrs, Francijas prezidents, Vācijas kanclers, Polijas premjerministrs, Spānijas premjerministrs un Itālijas Padomes priekšsēdētājs, un katru no viņiem pavada attiecīgais ārlietu ministrs un nacionālās drošības padomnieks.

Amerikāņi ir atveduši līdzīgu grupu, kā arī divus pēdējā rindā nosēdinātus ierēdņus, ar kuriem neiepazīstina un kuriem ir austiņas.

Šīs austiņas ir savienotas ar jaunākās paaudzes MI modeli, kas ir iefiltrējies katrā Eiropas kanālā, ko ir spējis atrast. Tas zina, ko katrs Eiropas delegāts kabinetā teica pagājušajā otrdienā. Tas zina, kuram no viņiem ir romāns, kurš ārstē prostatas vēzi, kura meita ir iekūlusies nepatikšanās ar likumu. Tas arī zina, kas katru no viņiem visvairāk biedē un kādā ziņā viņi būs gatavi piekāpties, lai no tā izvairītos. Eiropā to vēl nezina.

Karolīna ir iekļauta Komisijas atbalsta komandā Vašingtonas vizītē. Viņa sēž delegācijas telpā divas durvis tālāk un skatās slēgto tiešraidi ekrānā uz sienas.

Ir skaidrs, ka starp delegātiem nav vienprātības. Vācijas kanclers un Polijas premjerministrs ļoti aktīvi cenšas noslēgt darījumu ar ASV. Spānijas premjerministrs vēlas pieslieties Ķīnai; Francijas prezidents vēlas atteikt abiem. Nīderlandes premjerministrs neizskatās vesels, savukārt Itālijas Padomes priekšsēdētājs trīs stundu laikā nav praktiski pateicis ne vārda.

Pusdienas laikā tiek izsludināts pārtraukums. Delegāti pazūd blakus telpās ar savām delegācijām. Karolīna pamet delegācijas telpu ar domu atrast kafiju un izvēdināt galvu.

Koridorā viņa gandrīz uzskrien Padomes priekšsēdētājam, kurš viens pats ir iznācis no sēžu zāles. Žakete nomesta, kaklasaite atraisījusies. Viņš ir mazāks augumā, nekā iepriekš bija licies. Viņš apstājas, ieraugot Karolīnas personas karti.

“Komisija?”

“DG TRADE, kungs.”

Viņš brīdi noraugās viņā. “Nāciet man līdzi.”

Viņi lēnām iet. Viņš ir slavens ar savdabīgajiem konsultēšanās paradumiem pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas — ar jaunākajiem darbiniekiem, žurnālistiem, savu šoferi. Vieniem tas šķiet pievilcīgi. Sagadīšanās vai negadījuma rezultātā viņš Eiropas politikā ir izdzīvojis jau 40 gadus.

“Tur iekšā,” viņš saka, “katrs aizstāv to viedokli, ko ir aizstāvējis jau divus gadus. Es to visu jau esmu dzirdējis.” Viņš paskatās uz viņu. “Kurš no šiem trim jūs visvairāk uztrauc?”

Viņa mirkli apdomājas pirms atbildēt.

“Atteikt abiem šķiet kā labs variants atstāt sev atvērtas iespējas,” viņa saka. “Taču tā tas nav. Mums jāizvēlas viens variants, nevis vienkārši pasīvi jāgaida, kas ar mums notiks, izliekoties par apstākļu upuri. Mēs nedrīkstam piešķirt Ķīnai tik daudz varas. Tāpēc izvēle ir amerikāņi.”

Padomes priekšsēdētājs lēnām piekrītoši pamāj. Viņš nesaka, ka piekrīt. Viņš viegli uzsit viņai pa plecu kā tāds lāga onkulis. “Paldies. Paņemiet kafiju.” Viņš pagriežas un dodas atpakaļ uz sanāksmju telpu.

Karolīna dodas uz dāmu istabu. Viņa apslaka seju ar aukstu ūdeni un paskatās spogulī. Rokas trīc. Viņa ieķeras izlietnes malā un gaida, kad tas pāries. Caur mazo, augsto logu viņa var redzēt plakanu un gaišu Vašingtonas debesu strēmeli.

Koridorā seši cilvēki izlemj Eiropas kontinenta likteni. Nav zināms, vai kaut kam no viņas teiktā būs nozīme.

Ir aizdomas, ka nebūs.

Vakarā viņa vienatnē kājām dodas atpakaļ uz viesnīcu. Ir aukstāks, nekā parasti mēdz būt Vašingtonā martā. Karolīna domā par savu brāli. Viņa domā par vakariņām Heiza ielejā pirms sešiem gadiem un tur sastapto cilvēku dziļo pārliecību, ka pasaule tūlīt pilnībā mainīsies.

Zvana telefons.